Viens no visu laiku populārākajiem un talantīgākajiem latviešiem – Raimonds Ojārs Pauls – dzimis 1936. gada 12. janvārī Voldemāra un Almas Matildes Paulu ģimenē. Raimonda Paula māsa ir izcilā tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere (1939-2025).

Klavierspēli Raimonds Pauls sācis mācīties jau četru gadu vecumā. Kā pats Maestro intervijās minējis, sākumā spēlējis nelabprāt, tomēr vēlāk bijis pateicīgs stingrajai disciplīnai, kas nav ļāvusi klavierspēli pamest.

1946. gadā Raimonds Pauls ticis uzņemts desmitgadīgajā mūzikas skolā pie Latvijas Valsts konservatorijas (LVK), bet 1953. gadā iestājies LVK klavieru nodaļas Hermaņa Brauna klasē, kuru absolvēja 1958. gadā.

Kā Nacionālajā enciklopēdijā norāda muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, nākamais komponists un daudzu tautā mīlētu melodiju autors jau kopš 14 gadu vecuma spēlējis klavieres dažādos deju ansambļos, pakāpeniski apguvis arī improvizācijas mākslu un džeza ābeci, kā arī sācis komponēt.

Jau studiju laikā, 1956. gadā kopā ar kontrabasistu Egilu Švarcu izveidojis pirmo estrādes kolektīvu – instrumentālo sekstetu. Tā paša gada pavasarī ierakstīta Raimonda Paula pirmā dziesma “Nenosūtītā vēstule”. Tās vārdu autore ir Daina Avotiņa, bet ierakstā dzirdama Valentīna Butāne.

1957. gadā Raimonds Pauls kļuva par Rīgas estrādes orķestra (REO) mūziķi, aktīvi koncertēja, uzstājās koncertos Gruzijā, Armēnijā, Ukrainā. REO repertuārā bija Paula 50. gadu dziesmas “Lai tik līst”, “Mēs tikāmies martā” un citas.

Īsts triumfs bija Raimonda Paula dziesma “Mežrozīte” ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. 1968. gadā tā pārliecinoši uzvarēja Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” dziesmu aptaujā. Kopumā šajā aptaujā, kas uzskatāma par nozīmīgāko klausītāju atzinības apliecinājumu Padomju Latvijā un arī pirmajos neatkarības gados, par gada populārākajām kronētas 11 Raimonda Paula dziesmas.

Pirmā estrādes dziesmu plate “Tev mana labā” ar Raimonda Paula mūziku iznāca 1969. gadā. Kopš tā laika, ieskaitot mazās skaņuplates, karaoke ierakstus un izlases, kopumā izdoti vairāk nekā 150 dažādi ieraksti ar Paula mūziku. Plašāk ar Maestro mūzikas katalogu var iepazīties viņa oficiālajā mājaslapā.

Raimonda Paula talants ticis novērtēts ne tikai Latvijā, viņa dziesmas tulkotas krievu, angļu, poļu, vācu, somu, itāliešu, japāņu, korejiešu un citās valodās.

Pauls bijis vairāku Latvijas mūzikas vēsturē nozīmīgu kolektīvu izveidotājs un vadītājs. No 1964. līdz 1971. gadam Maestro bija REO mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Savukārt 70. gados izveidoja un vadīja instrumentālo ansambli “Modo”. Bijis Latvijas Radio džeza orķestra jeb bigbenda mākslinieciskais vadītājs, bet 2012. gadā piedalījies pie tā atjaunošanas.

Raimonds Pauls komponējis mūziku arī vairāk nekā 40 filmām. Slavenākās – “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Vella kalpi”, “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, “Dāvana vientuļai sievietei”, “Ilgais ceļš kāpās”, arī simtgades programmas filmai “Homo Novus”. Tāpat veidojis mūziku vairākiem desmitiem teātra izrāžu un mūziklu. Jaunākais no tiem – “Meža gulbju” iestudējums Dailes teātrī Kļāva Meļļa režijā.

No 1992. līdz 2006. gadam notika 15 Raimonda Paula rīkotie Līgo vakara sarīkojumi, dažādās Latvijas vietās pulcējot tūkstošiem klausītāju.

Raimonds Pauls bijis LPSR Augstākās padomes deputāts, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, Latvijas Republikas kultūras ministrs, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks kultūras jautājumos. 1999. gadā Raimonds Pauls kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu.

javascript:”;

Raimondam Paulam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, kā arī citi pagodinoši apbalvojumi. 2025. gada rudenī Maestro tika piešķirts augstākais iespējamais valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordeņa pirmā šķira. Viņš kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri.

Maestro saņēmis arī Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas “Dimanta mikrofonu” par mūža ieguldījumu. Tāpat viņam piešķirtas vairākas Lielās mūzikas balvas – jaunākā no tām par izcilu veikumu visa 2020. gada garumā.

Atšķirībā no iepriekšējām dzimšanas dienām, šogad Raimonds Pauls svētku vakarā nesniegs publisku koncertu. Viņš arī vairījies no intervijām medijiem, tomēr sarunā ar Igaunijas sabiedrisko televīziju atklājis, ka 2025. gada rudenī pārcietis sirds operāciju. Tāpat Maestro īsu interviju sniedza Latvijas Televīzijas īpašajai Vecgada vakara pārraidei, kurā neslēpa, ka aizejošais gads viņam bijis vairāk nekā drūms.